Brendiju iegūst, destilējot vīnu. Brendijs var būt un bieži vien arī ir iegūts no vīnogām. Papildus vīnogām ražotāji izmanto arī citus augļus, piemēram, aprikozes, persikus, ābolus, bumbierus, ķiršus un plūmes. Pēc destilācijas procesa ražotāji ļauj brendijam nogatavināties koka mucā, lai dzēriens iegūtu tam raksturīgo karameļu krāsu. Brendijam jānogatavojas vismaz divus gadus.
Vīnkopji brendiju nejauši izgudroja pirms vairākiem gadsimtiem, izmēģinot receptes, lai vīnus padarītu "kompaktākus" un tos būtu vieglāk pārvadāt. Viņi vēlējās no vīniem atdalīt daļu ūdens, lai tos varētu vieglāk transportēt, un pēc tam, kad mucas bija nonākušas galamērķī, tajās pievienot tādu pašu ūdens daudzumu. Drīz vien viņi saprata, ka šim destilētajam spirtam ir daudz bagātīgāka garša nekā oriģinālajam vīnam. Viņi pārdomāja un tā vietā, lai to atkal atšķaidītu, viņi sāka to pārdot kā "brendiju".
VS, VSOP un XO ir alkohola vecuma klasifikācijas. Tie ir vērtējumi, pēc kuriem nosaka brendija vecumu. VS brendiji ir nogatavināti vismaz trīs gadus, bet VSOP brendiji ir nogatavināti vismaz četrus gadus. VS nozīmē "very special", bet VSOP - "very special old pale". Ir arī XO (extra old) brendiji, kas nogatavināti vismaz sešus ar pusi gada.
Eng
Rus
Fin
