VALŪTA - EUR |  SEK

Itālijas vīna kultūra

07.05.2019.
No Alpu pakājes līdz pat dienvidu piekrastei.

 Ja pasauli iztēlosimies kā sirreālu organismu, kuru pie dzīvības asins vietā uztur vīns, tad Itālija šajā iracionālajā shēmā pavisam noteikti būs strauji pukstošā sirds. Tās kalnu reģioni ar vēsajām naktīm un saules staru izgaismotās ielejas gādā par to, līdz attālākajiem zemes nostūriem nonāktu vitāli svarīgā garšu un aromātu dažādība. 

Itālijas vīna kultūras uzplaukums sākās ar mīklaino etrusku civilizāciju un grieķiem, kuri kolonizēja tagadējās valsts teritorijas 800 gadus pirms mūsu ēras. Taču lielāko attīstību tā piedzīvoja 2. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad romieši sakāva kartāgiešus – izcilus vīna darīšanas meistarus.

Kādā brīdī raženie vīna lauki bija pārņēmuši tik plašas Romas impērijas teritorijas, ka Romas imperators Domiciāns (92. gads mūsu ērā) bija spiests daļu no tiem iznīcināt, lai iegūtu zemi uz kuras audzēt labību.

No seniem laikiem līdz mūsdienām ir nākušas un gājušas dažādas vīnogu šķirnes, nolasīti un izmainīti neskaitāmi vīna likumi un kardināli pamainījies gan tipiskais vīna trauks, gan arī šī dzēriena nozīme ļaužu dzīvēs. 

Mūsdienās Itālija ir lielākais vīna ražotājs pasaulē, ik gadu sapildot pudelēs 45-50 miljonus hektolitrus dzēriena. Tas, dažādos veidos, tiek ražots 20 atsevišķos reģionos ar neatkārtojamu vēsturi un nostiprinātu reputāciju.

Izstāstīt visu par katru Itālijas vīnu, nesapinoties vārdos un neapmaldoties dažādībā ir neiespējami, taču var izdalīt dažas pamata lietas, kuras der zināt, ja ir vēlme iepazīt šīs varenās vecās pasaules valsts vīnus.

 

Kā noteikt vīna kvalitāti?

To, ka Itālijā vīnu uztver nopietni, pierāda fakts, ka šī dzēriena kvalitāti, daudzveidību un starptautisko reputāciju aizsargā stingri ražošanas noteikumi – speciāla vīna klasifikācijas sistēma, kuru iedala četrās kategorijās.

 

Denominazione di Origine Controllata e Garantita (DOCG):

Ja ir vēlme izbaudīt labāko un ekskluzīvāko, ko piedāvā Itālijas vīnogu dārzi, ir jāmeklē pudele, kuras etiķete ir apzīmogota ar šo abreviatūru. Itālijai specifiskā DOCG kategorija norāda uz vīna piederību augstākajai klasei un šis klubiņš ir sasodīti ekskluzīvs. Tas nosaka augstākos standartus vīnogu ražai, pieprasa noteiktu vīnogu šķirņu audzēšanu noteiktos un stingri definētos Itālijas reģionos, konkrētu alkohola daudzumu galaproduktā un minimālo vīna izturēšanas laiku. Toskānas un Pjedmontas reģionos ir visvairāk vīna ražotāju, kuri ietilpst DOCG kategorijā.

 

Denominazione di Origine Controllata (DOC):

Vīna ražotāji, kuru produkcija ietilpst DOC kategorijā tiek ražoti specifiskos reģionos, kuru robežas definē Itālijas valdība. Katram no 20 reģioniem ir piesaistītas arī speciālas ražošanas regulas, kuru pamatuzdevums ir definēt konkrēta reģiona vīna unikālās garšas īpašības un gādāt par to saglabāšanu. Šobrīd eksistē aptuveni 300 DOC kategorijas itāļu vīni.

 

Indicazione di Geografica Tipica (IGT):

Parastāki, ikdienišķāki itāļu vīni, saukti arī par galda vīniem (jo tradicionāli visbiežāk tiek baudīti ikdienas maltīšu laikā). Šī salīdzinoši brīvākā kategorija nosaka vien specifisku vīna audzēšanas reģionu. Kā īpašs izņēmums, runājot par vīna kvalitāti, ir tā dēvētie “Super Tuscans” – Toskānas reģiona vīni, kuri tiek uzskatīti par visnotaļ eksperimentāliem netipiskas vīnogu šķirņu izvēles dēļ. Šāda vīna ražošanā tiek izmantotas “Sangiovese”, “Cabernet Sauvignon”, “Merlot” un citas vīnogu šķirnes. Šie Toskānas vīni ietilpst IGT kategorijā, jo stingrie DOCG un DOC noteikumi šādus “eksperimentus” nepieļauj.

 

Vino Da Tavola (VdT):

Brīvākā no visām Itālijas sistēmas kategorijām. Paredz vien to, ka vīnam jābūt ražotam kaut kur Itālijas robežās. Šo kategoriju pārstāv virkne Itāļu galda vīnu. Zīmīgi, ka to garšas buķetē parasti dominē augļu nianses.

 

Itālijas vīnogu TOP

Itālijas vīnogu šķirņu topa augšgalā ierindojas “Sangiovese”, kuru var sastapt vīnogu laukos viscaur pussalai. Šī šķirne ir galvenā Toskānas Chianti un augstvērtīgajos Brunello di Montalcino (DOCG) vīnos.

 

“Nebbiolo” ir Pjemontas Barolo un Barbaresco sarkanvīnu garšas atslēga. Šīs šķirnes vīniem raksturīgi izteikti tanīni (miecvielas).

 

Svarīga Itālijas balto vīnogu šķirne ir “Glera”. Lai arī ne tik populāra kā “Chardonnay”, “Glera” ir viena no izplatītākajām vīnogu šķirnēm valstī. To lielākoties kultivē Veneto reģionā, Itālijas ziemeļos un izmanto pasaulē iecienītā itāļu dzirkstošā vīna “Prosecco” ražošanā. Arī pašu vīnogu līdz pat 2009. Gadam dēvēja par “Prosecco”, līdz šis dzirkstošais vīns ieguva DOC aizgādnību.

 

“Pinot Grigio” vīnogas nianses iespējams sagaršot vairumā lētāku Itālijas vīnu, taču cītīgākajam noteikti izdosies atrast arī pudeles, kurās sapildītajā vīnā meistariem ir izdevies ietvert šo šķirni raksturojošās garšas notis. Šādus “Pinot Grigio” vīnus ieteicams meklēt specializētos veikalos. Tie lielākoties būs gana bagātīgi, vidēji skābeni un ar citrusa, bumbiera un melones garšu niansēm.

 

Viena no pasaulē iecienītākajām tumšajām vīnogām – “Primitivo” (“Zinfandel” iekš ASV) sākotnēji ir bijusi atrodama Horvātijā, kur saukta par “Tribidrag”. Vīni, kuri satur šo vīnogu mēdz visai ievērojami atšķirties garšā, piedāvājot gan svaigumu un izteiktas augļu nianses, gan arī izteiktu tanīnu klātbūtni.

 

“Montepulciano” ir Itālijas centrālās un dienvidu daļas vīnoga, kuru izmanto Montepulciano d’Abruzo vīna darīšanā. Tas ir tumšs, raupjš vīns ar melnā pipara garšas notīm un spēcīgiem tanīniem.

 

Vīna kultūras trumpis – netverama dažādība

Ģeogrāfiski un tieši vīnogu audzēšanas kontekstā Itālijas reljefs un augsne ir īpaši piemēroti dažādu šķirņu kultivēšanai.

Itālijas kalni un lejas, kopā ar pussalai raksturīgo klimatu garajā piekrastē piedāvā ievērojami atšķirīgus apstākļus un vīnogu dārzi var stiepties no Alpu teritorijas valsts ziemeļos, līdz pat siltākajam, Āfrikas kontinentam tuvajam dienvidu reģionam, burtiskā nozīmē nesot visdažādākos augļus.

Tālab tiem, kuri grib itāļu vīnu un pārzina šīs valsts vīna ražošanas īpatnības, primāri interesē tieši reģions, nevis vīnogu šķirne.

Pievēršoties reģioniem ir svarīgi saprast, ka attiecībā uz vīnu šeit tik tiešām varam runāt par sava veida provinciālismu – katra reģiona vīns tiek pielāgots vietējiem ēdieniem, kuri arīdzan ir tradicionāli tieši konkrētajam reģionam.

Un vīna reģionu Itālijā ir daudz – kopā 20 (sakrīt ar valsts administratīvajiem reģioniem). Tos iedala ziemeļrietumu, ziemeļaustrumu, centrālajā un dienvidu daļā:

Ziemeļrietumu reģioni: Pjemonta, Lombardija, Valle d'Aosta, Ligūrija

Ziemeļaustrumu reģioni: Trentīno-Alto Adidže, Veneto, Valpolicella Friuli-Venēcija Džūlija

Centrālie reģioni: Toskāna, Emīlija Romanja, Marke, Lacio, Abruzo, Umbrija, Molīze

Dienvidu reģioni: Puglija, Basilikata, Sardīnija, Sicīlija, Kampānija, Kalabrija

 

Kur sākt?

Itālijas vīnu pasaules dažādība ir tik ievērojama, ka būtu grūti un neapdomīgi ieteikt ko ļoti specifisku, nemaz nerunājot par kādu konkrētu vīnu, kas spētu noraksturot visu valsti.

Klasiskais veids kā iepazīt Itālijas vīnu – mēģināt izgaršot iecienītāko reģionu galvenos flagmaņus.

 

Pjedmonta Itālijas Ziemeļrietumos

Šis reģions ir slavens ar masīviem, sausiem sarkanvīniem – Barolo un Barbaresco (“Nebbiolo” vīnogu šķirne), kā arī dzirkstošo vīnu Moscato. Reģionā dominē “Barbera”, “Nebbiolo” un “Dolcetto” vīnogu šķirnes.

 

Savdabīgais Toskānas reģions

Plašākai sabiedrībai jēdziens “Itālijas vīns”, iespējams, visvairāk saistās tieši ar Toskānas reģionu, kur dominē valstī populārākā vīnogu šķirne “Sangiovese”. Tas savu vietu vīna cienītāju sirdīs ir izpelnījies pateicoties tā centrālā, iekšējā lauku reģiona Kianti (Chianti) vīniem, kas pasaulē ir pieejami atšķirīgās cenās un kvalitātē, kā arī iepriekš pieminētajiem, IGT kategorijas “renegātvīniem” – “Super Tuscans”.

 

Veneto – Adrijas jūras piekraste un Alpu pakāje

Veneto reģionu Itālijas ziemeļaustrumos, runājot par vīnu, raksturo kvantitāte, kas zināmā mērā nozīmē arī virkni viduvēju vīnu, taču Alpu pakājes teritorijas entuziastiem ir pazīstamas ar daudziem ļoti unikāliem un tieši šim apgabalam raksturīgiem sarkanvīniem. Tumšo un balto vīnogu šķirņu izplatība šajā reģionā ir aptuveni vienāda, dominējot “Glera”, “Garganega” un “Corvina Veronese”.

 

Emīlīja Romanja ziemeļaustrumos

Emīlija Romanja reģions Itālijas ziemeļos stiepjas gandrīz no Adrijas jūras krasta līdz pat pretējam Tirēnu jūras krastam. Šajā reģionā top vienlīdzīgi daudz sarkanvīna un baltvīna. Galvenās vīnogu šķirnes ir “Malvasia”, “Lambrusco”, “Trebbiano”, “Barbera”, “Bonarda” un “Sangiovese”. Aptuveni 15% no šeit saražotā vīna pieder pie DOC kategorijas.

 

Sicīlija un tās īpašais klimats

Sicīlija ir Itālijas dienvidu reģions un lielākā Vidusjūras sala. Pastāv uzskats, ka Sicīlija ir “svētīta” ar teju nevainojamu klimatu vīnogu audzēšanai un, saskaņā ar leģendu, sengrieķu vīna un auglības dievs Dionīss bija tas, kurš deva cilvēcei baudu un Sicīlijai vīnu. Reģionā izplatītākās ir “Nero d’Avola” un “Catarratto” vīnogas. Šeit top augstas kvalitātes (DOC, DOCG) sarkanvīns un baltvīns.

“Spirits & Wine” mājaslapā ir pieejams vīnu meklēšanai pēc valstīm, reģioniem un vīnogām īpaši ērts rīks ar kuru tiešsaistē būs viegli izceļot viscaur vecās pasaules vīna lielvalsts klāstam.