Nereti par rozā vīnu mēdz domāt, kā par bez-sugas krustojumu starp sarkanvīnu un baltvīnu bez īpaši dižiem ciltsrakstiem. Taču dzēriena eksperti ir vienisprātis – rozā vīns, ļoti iespējams, ir pasaulē senākais vīna paveids un tā malkošana ļauj izgaršot gan tīkamākās notis no abiem iepriekšminētajām vīniem, gan tālo pagātni, kad šī dzēriena darīšana bija teorētiski vienkāršs, taču fiziski smags roku darbs.

Tiem, kuri vīnu pasauli joprojām iepazīst, rozā vīns un tā daudzās nokrāsas sākumā varētu šķist gana maldinošas. Galvenais, kas jāzina – šī dzēriena krāsa nav saistīta ar kādu specifisku vīnogu šķirni un nekādā ziņā netiek iegūta, pievienojot “ķīmiju” laboratorijā.

Nav arī tā, ka šī dzēriena krāsa apzīmogotu to kā vīnu tikai un vienīgi dāmām – gados jaunu vīriešu uzdrīkstēšanos gaišā dienas laikā pie letes pasūtīt glāzi rozā vīna jau pirms laba laika novērojuši un aprakstījuši vairāki kungu dzīves stila žurnāli.

To, ka rozā vīns mūsdienās ir teju brīvs no nepamatotas diskriminācijas, žurnālam “GQ” jau 2015. gadā apliecināja Manhetenas (ASV) prestižās viesnīcas “NoMad Hotel” vīnzinis Tomass Pastužaks, sakot: “Savulaik vīrietis pie galdiņa pasūtīja sev vīna glāzi, taču dāma izvēlējās konkrēti rozā vīnu, pēc kā viņas kompanjons uzdrīkstējās piebilst: “Vispār, es arī paņemšu rozā!” Mūsdienās es saskaros ar jaunu vīriešu grupām, kuri pie letes kliedz pēc rozā!”

Saskaņā ar žurnāla “Forbes” 2018. gada publikāciju, ASV, kas kopumā joprojām ir pasaules lielākais vīna tirgus, “rozā trends” pieņemas spēkā ik gadu. “Nielsen Company” dati liecina, ka laikā no 2016. gada līdz 2017. gadam rozā vīna pārdošanas rādītāji pieauga par 64%.

 

Kur slēpjas vīna krāsa?

Rozā vīna formula pēc būtības nav sarežģīta. Kā zināms, savu krāsu vīns iegūst nevis no konkrētās vīnogu šķirnes sulas, bet gan no kontakta ar izspiesto vīnogu miziņām.

Baltvīna darīšana paredz, ka vīnogu sula tiek fermentēta, teju uzreiz atdalot to no izspiesto vīnogu masas, kamēr sarkanvīns, papildus tam, ka tiek darīts no tumšākām, robustākām vīnogām, fermentējas, kopā ar izspiesto vīnogu miziņām un spiešanas procesā pāri palikušo masu.

Rozā krāsas vīnogas, kā zināms, dabā neeksistē. Tā vietā rozā vīns savu krāsu un raksturīpašības iegūst pateicoties tam, ka vīnogu sula pēc izspiešanas paliek kontaktā ar vīnogu miziņām tieši tik ilgi, lai galaprodukts nekvalificētos nedz kā baltvīns, nedz sarkanvīns. Kontakta ilgums parasti ir no 48 līdz 72 stundām un ietekmē galaprodukta nokrāsu.

Salīdzinot ar baltvīnu un sarkanvīnu, rozā vīna darīšana ir visvienkāršākā. Tā kā izspiesto vīnogu masas laicīga atdalīšana no sulas ir salīdzinoši sarežģīts process, tiek pieņemts, ka senā pagātnē rozā vīna iegūšanas metode, mūsdienīgu mehānisko aparātu trūkuma dēļ, nosacīti bija vispieejamākā. No tā savukārt izriet pieņēmums, ka pasaules pirmie vīni bija tieši rozā krāsā.

Jāpiebilst, ka, papildus tā dēvētajai “miziņu kontakta” metodei, ir vēl divi veidi, kā iegūt rozā vīnu – saignée (no franču val.: asins nolaišana) un jaukšana.

Saignée metode paredz, ka rozā vīns sāk savu gatavošanos (fermentāciju) kā blakusprodukts, kurš rodas, darot sarkanvīnu. Vīndaris, kurš vēlas paaugstināt miecvielu (tanīnu) saturu savā sarkanvīnā vīnā un bagātināt tā krāsu, agrīnajā vīna darīšanas stadijā (aptuveni 2 līdz 48 stundas pēc vīnogu sulas izspiešanas) atdala, jeb “nolaiž” daļu vīnogu sulas, tādējādi garantējot, ka atlikušā sula no vīnogu miziņām uzņems daudz vairāk krāsas un miecvielu. Atdalītā sula, kas jau būs paguvusi iekrāsoties rozā krāsā, kā noprotams, zudumā neiet – tā tiek atsevišķi fermentēta, beigu beigās iegūstot rozā vīnu.

Saignée vīnus ir viegli atpazīt gan pēc krāsas, gan garšas – tie ir tumšākie, stiprākie un pilnmiesīgākie no visiem rozā vīniem.

Trešā metode – jaukšana ir sava veida vīna pasaules tabu. Tā paredz, ka rozā vīns tiek iegūts, vienkārši sajaucot sarkanvīnu ar baltvīnu. Tās pielietošana tiek asi kritizēta, ir ārkārtīgi reta un Francijā – aizliegta ar likumu. Izņēmums ir Šampaņas rozā vīni, taču arī šajā reģionā esošās augstākā līmeņa darītavas lielākoties dod priekšroku saignée metodei.

 

Ko meklēt veikalu plauktos? Rozā vīna paveidi un garšas notis

Gluži tāpat kā sarkanvīna un baltvīna gadījumā, arī rozā vīna klāsts ietver sevi variācijas.

Gaišākajā un vieglākajā galā ierindojas Francijas dienvidos darītie vīni no “Grenache”, “Syrah” un “Cabernet Sauvignon” vīnogām. Tos pamatā raksturo vieglas svaigu augļu garšas nokrāsas. 

Par matu tumšāki būs “Pinot noir” vīnogu rozā vīni, taču garšas ziņā tiem ir ļoti daudz kopīgā ar Provansā darītajiem.  

Ar saldumu un košu rozā toni izceļas “Zinfandel” šķirnes vīnogu rozā vīns, kuru angliski dēvē par “White Zinfandel”, jeb “White Zin”. Savas vienkāršās, saldās garšas un draudzīgās cenas dēļ šis vīns iemantojis raibu reputāciju, taču ir ideāla izvēle pie atsevišķiem pastas un dārzeņu ēdieniem. 

No tumšākā un pilnmiesīgākā rozā vīnu gala pieminēšanas vērti ir itāļu “Montepulciano” vīnogu šķirnes un Francijas Tavel reģiona vīni.

“Montepulciano” izceļas ar izteiktu rubīna krāsu un garšas notīm, kuras tikpat labi piederētos tipiskam karstvīnam – krustnagliņas, kanēlis, žāvēti augļi un apelsīna miza.

Savukārt Tavel reģiona “Grenache” vīnogu šķirnes rozā vīni tiek uzskatīti par drošu eksperimentu tiem, kuri mūža garumā ir pieturējušies pie sarkanvīna. Tavel rozā vīnus raksturo izteikta miecvielu klātbūtne un, kas pārsteidzoši, tie spēj harmonizēt ar gaļas, kā arī citiem stingras tekstūras un garšas ēdieniem. Ar pilnu “Spirits & Wine” rozā vīnu klāstu iespējams iepazīties šeit.

 

Rozā vīns pie mielasta: kā neapmaldīties ēdiena un vīna kartēs?

Pārojot rozā vīnu ar ēdienu, itin viegli ir vadīties pēc tā šķietamās “radniecības” ar sarkanvīnu vai baltvīnu saimēm.

Viegli, gaišas nokrāsas rozē būs tieši laikā ar ēdieniem, kuri tradicionāli tiek baudīti, malkojot baltvīnu – viegli salāti, pasta, rīsu ēdieni un jūras veltes. Provansas vieglais rozā vīns būs ideāli piemērots kazas siera nogaršošanai.

Vidēji pilnmiesīgi, sausi rozā vīni parasti tiek malkoti pie ēdieniem, kuri satur salīdzinoši spēcīgākas garšas – anšovus, olīvas un ķiplokus. Grilēta vista, zivs vai jēra gaļa, pasniegta šādā manierē kopā ar glāzi rozā vīna no Itālijas Larjohas vai Navarras reģiona pavisam noteikti paliks atmiņā.

Pilnmiesīgi rozā vīni ar izteiktu augļu garšu (“Syrah”, “Cabernet Sauvignon” no jaunās pasaules) būs ideāla izvēle pie barbekjū gaļas un asiem ēdieniem, savukārt dzirkstošie rozā vīni parasti tiek malkoti pie desertiem, īpaši, ja ēdienkarte liek noprast, ka tajos būs sagaršojami augļi.