Līgo svētki vairs nav aiz kalniem un tuvākajā laikā, šķiet, nebūs atbilstošāka brīža, lai beidzot ļautos “craft” alus kultūras vilinājumam. 

 

 

Nevis apreibināties, bet baudīt

Jāņi tradicionāli izvēršas par visnotaļ lielām svinībām un ir pilnībā saprotams, ka namatēvs vai namamāte, domājot par viesu uzņemšanu, mielastu grib sarūpēt tā, lai Jāņu nakts laikā neviens alus kauss nepagūtu izžūt.

Līdz ar to liela nozīme ir alus cenai un nekādi nevar noliegt to, ka “craft” miestiņš parasti izmaksā dārgāk nekā lielo ražotāju klāsts. Vērā jāņem arī tas, ka tirgotāji ik gadu Līgo svētku priekšvakarā ir naski uz dāsnu atlaižu došanu.

Reinis, kurš šajā cīniņā pārstāv ekskluzīvo, mazo alus ražotāju saimi gan norāda, ka, ja svētku galda klāšanas stratēģijā ir paredzēts iziet uz alus daudzumu, tad “craft” ali tik tiešām nebūs lētāka alternatīva.

“Taču arī tādā gadījumā es piedāvātu paņemt pāris pudeles no dažādiem Latvijas mazajiem ražotājiem, kas ļautu alus dzeršanas rituālu pacelt augstākā līmenī – no trulas apreibināšanās uz patiesas baudas gūšanu, ko pavisam noteikti sagādās “craft” alum raksturīgās intensīvās garšas un ilgās, patīkamās pēcgaršas. Ja primāri mēram prieku un baudījumu, ko sniedz alus dzeršana, nevis reibumu no katra malka, tad “craft” alus vienmēr būs lētāks un labāks,” teic Reinis.

 

Viens “kraftiņš” visiem Jāņiem nederēs

Tā kā šoreiz runājam par “craft” alus klāstu, kurš izceļas ne vien ar brūvētāju augsto meistarību un interesantām etiķetēm, bet arī ar plašo garšas nianšu spektru, ir svarīgi iepirkt alus krājumus tā, lai cienājot izdotos pārsteigt gan rūdītus miestiņa cienītājus, kuri līdz “craft” vēl nav nonākuši, gan arī tos, kuri ar jebkāda veida alu ir uz “Jūs” arī Līgo naktī.

Reiņa pieredze rādot, ka alu “vispār nedzer” tie, kam līdz šim vienkārši ne reizi nav ticis piedāvāts kvalitatīvs alus, kurš būtu viņa gaumē: “Šobrīd jau arī Latvijā darītā alus klāsts ir pietiekams, lai apmierinātu teju jebkura cilvēka tieksmes pēc konkrētām garšām.”

Meistars stāsta, ka rūdīti alus dzērāji parasti novērtē labi sabalansētus alus ar izteiktāku apiņu uzsvaru.

Šādiem viesiem ieteicams liet IPA (India Pale ale), APA (American Pale ale) vai angļu stila biteri (English bitter).

“Alus nedzērāji bieži pasmaida, pagaršojot miestiņus ar augļiem vai ogām. Var nostrādāt arī medalus. Tāpat var izvēlēties avangardiskākus darinājumus ar augiem, kas nav apiņi. Arī šādi ali spēj patīkami pārsteigt tos alus baudītājus, kas nesirgst ar aizspriedumiem,” pieredzē dalās Reinis.

Kopumā alus brūvētājs aicina maksimāli dažādot svētkos pieejamo alus klāstu un izvairīties no viena alus veida pirkšanas visiem Jāņiem: “Tāpat ir svarīgi ik pa laikam ieturēt ūdens pauzi. Tas nepieciešams gan lai saglabātu možumu, gan lai spētu objektīvāk novērtēt nākamā alus garšas kvalitātes. Noteikti nobaudiet vienu labu skābo alu!”

 

Miestiņa un ēdiena pārošanas noslēpumi

“Labieša” alus darbnīcas meistars neatsaka arī lūgumam uz Jāņiem atklāt dažus garšīgus noslēpumus saistībā ar alus un ēdiena pārošanu:

“Tā kā labāk pārzinu un dažādās kombinācijās ar ēdieniem esmu mēģinājis pārsvarā “Labieša” alus, tad te ieteikumi būs tieši no “Labieša” klāsta. 

Sāksim ar šašliku. Šašliks, kā zināms, ir diezgan trekns ēdiens, kas aizķēpā mēles kārpiņas ar taukiem. Rezultātā kausā ir jābūt alum, kurš spēj tikt cauri šai garšas barjerai. Te nu lieti noderēs īpaši apiņoti ali, piemēram, “Trīs indiāņi” vai “Virsaitis”. Labi kopā saderēs arī tie, kam alkohola saturs ir virs 7%, piemēram, “Pokaiņu mežs”.

Tālāk Jāņu siers. Tam labi piestāvēs maigi, iesalaini ali – gan tā dēvētais “lauku alus”, gan arī labs nefiltrētais šlāgeris. Latvijā ir pieejami trīs tādi ali. Neviens no tiem netiek pildīts 0.5 stikla pudelēs. Ar sieru labi ies kopā arī “Labieša” “Radziņš” vai “Kurbads”.

Padoms arī tiem, kuri uz ugunskura liesmas sadomājuši uzcept mednieku desiņas: Šim gaļas produktam ir raksturīgi gan tauki, gan pikantums, līdz ar to vajadzēs tikt cauri vairākiem līmeņiem. Es ieteiktu asākus alus. Droši var eksperimentēt ar labu skābo alu un ogu aliem, piemēram, “Labieša” “Aroniju raganu”, vai latviski pikanto “Labieša” “Pļavu”. 

Protams, nevajag aizmirst, ka alus var būt ēdiens pats par sevi. Piemēram, “Labieša” “Pelašķu velns” vai “Gaismas Ragana” var lieliski aizstāt desertu, kā arī ievadīt un nobeigt vakaru!”

 

 

FOTO: “Labietis” arhīvs