Tu strādā Spirits&Wine. Pastāsti par saviem darba pienākumiem.

 

Šobrīd es strādāju kā mārketinga asistente. Lieku mājaslapā produktu bildes un pieskatu, lai tur viss būtu. Palīdzu piegādātājiem organizēt degustācijas, kuras notiek veikalos.

Mēs pēdējā laikā daudz strādājam arī ar Zviedrijas piegādātājiem, tāpēc es izmantoju savas zviedru valodas zināšanas – tulkoju dzērienu anotācijas no zviedru uz latviešu.

 

Tātad ikdienā sanāk tulkot zviedru degvīna un akvavita aprakstus?

Ne tikai. Patiesībā caur Zviedriju ierodas ļoti daudz un dažādi produkti, sākot no sangrijām un beidzot ar skotu viskijiem.

 

Skandināvu valodas mūsdienās ir ļoti pieprasītas. Kā tu apguvi zviedru valodu?

Es runāju gan zviedriski, gan latviski kopš pašas bērnības. Esmu dzimusi un augusi Zviedrijā, nāku no latviešu kara bēgļu ģimenes – mans vecvectēvs Pēteris Vabulis bija viens no baltiešu karavīriem, kurus Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai. Viņš izdarīja pašnāvību īsi pirms kāpšanas padomju kuģī.

 

Jā, Zviedrijā šī vēstures lapaspuse joprojām tiek pieminēta ar lielu nožēlu. Bet vispār laikam ir milzīgs kontrasts starp zviedru un latviešu dzīves uztveri, kā arī starp dzīvi tur un šeit?

Zviedri, salīdzinot ar latviešiem, daudz biežāk „rauc degunu” par dažādiem sīkumiem. Laikam vēsture tomēr latviešus vairāk pieradinājusi pie grūtībām.

Esmu strādājusi arī palīdzot organizēt zviedru tūristu grupas Rīgā. Viņi bieži ir neizpratnē un uzdod jautājumus: kā var būt, ka šeit daudzi nezin angļu valodu, kā var būt, ka uz vienu skaisti atjaunotu ēku ir vismaz trīs grausti utt. Viņi tomēr visu mūžu ir bijuši „sterilā”, sakārtotā vidē.

 

Daudziem latviešiem pirmās asociācijas ar Zviedriju ir prāmis Rīga – Stokholma. Dzirdēju, ka tu uz tā esi pat dziedājusi.

Jā, esmu uzstājusies uz prāmja ar grupu Rock’n’Berries. Mans draugs Oskars Millers ir šīs grupas solists, un pāris reizes arī man ir sanācis piedalīties šajā pasākumā. Tas ir diezgan traki, jo vakara gaitā jādzied vismaz sešas reizes pa 45 minūtēm, kā arī mēdz pamatīgi šūpot. Bet forši tāpat – tā ir laba pieredze, kas norūda.

 

Esmu dzirdējis daudzus piedzīvojumu stāstus par šo prāmi. Kāds ir tavs trakākais stāsts?

Es iekritu bungās! Es biju augstapēžu kurpēs un pie lielāka viļņa zaudēju līdzsvaru, sagāžot pusi bungu. Tas notika dziesmas vidū. (smejas)

 

Jūs vismaz izglābāt dziesmu?

Bundzinieks turpināja spēlēt uz atlikušās bungu puses, kamēr es mēģināju visu salikt atpakaļ. (smejas) Nevar pārtraukt spēlēt, show must go on!

 

Labs! Vai tev ir vēl kāds jocīgs stāsts?

Varu pastāstīt par dīvainu sakritību, rakstot „Supernovas” dziesmu.

Bijām ar tēvu atveduši uz mājām vecas klavieres. Viņas īsti neštimmē un skan ne visai, bet tāpat jauki, ja mājās ir klavieres, uz kurām izmēģināt melodijas. Sākām rakstīst dziesmu, kuru bija jāiesniedz līdz 15. oktobrim. Tēvs izdomāja foršas harmonijas, kamēr es sarakstīju melodijas, vārdus un izdomāju nosaukumu – „Running Red Lights”. Tikai pēc tam piefiksējām faktu, ka mūsu klavieres sauc „Sarkanais oktobris” (Padomju Savienībā ražotas klavieres „Красный Октябрь” – autora piezīme). Patiesībā to piefiksēja tēvs, jo es nemāku krievu valodu. Beigās tāda gandrīz creepy sakritība – dziesma tapusi oktobrī, tās nosaukumā ir sarkanā krāsa un tā ir komponēta uz klavierēm, kuru nosaukumā ir gan viens, gan otrs. Cerēsim, ka tā ir zīme, kas liecina, ka šī dziesma būs „īstā”!

 

Noskaties oficiālo videoklipu un Running Red Lights aizkadrā!