Vasaras mēnešos bāru un kafejnīcu pievārtes stendos redzam krīta uzrakstus, kuri vēsta: “Aperol Spritz!” blakus cenai, kura konkrētā lokāla saimniekiem šķiet gana pievilcīga, lai pārliecinātu čalot gribošu meiteņu bariņus uzsākt sestdienas vakaru tieši šeit. Slavenais itāļu aperitīvs uz kura balstīts šis kokteilis, kopā ar “Negroni” šogad svin 100 gadu jubileju, tādēļ būtu cienīgi iepazīties ar šo dzērienu vēsturi.

Pirms runāt par itāļu populārā zīmola un dzēriena “Aperol” un kokteiļa “Aperol Spritz” izcelsmi, īsi jāpievēršas aperitīvu tēmai.

Vārds “Aperitīvs” (Apéritif) dzērienu pasaulē ir starptautiski nostiprinājies no franču valodas, kur tas atkal pārmantots no latīņu darbības vārda “aperire”, jeb “atklāt”, “atvērt”.

Aperitīva loma, tātad, ir sagatavot gremošanas sistēmu un stimulēt apetīti pirms ēdienreizes. Šādam dzērienam būtu jābūt ļoti sausam, ar zemu cukura līmeni un, vēlams, ne pārlieku augstu alkohola saturu.

Bez jau pieminētā “Aperol”, populāri aperitīvi ir sausi vīni, vermuts, kā arī šerijs un madeira (Lielbritānijā).

 

“Aperol” – itāļu brāļu liķieru eksperiments

“Aperol” ir nosaukums, ko savam liķierim 1919. gadā, pēc septiņu gadu ilgiem eksperimentiem no tēva mantotā dzērienu ražošanas kompānijā, deva brāļi Luidži un Silvio Barbieri no Itālijas ziemeļos esošās Padujas pilsētas.

“Aperol” liķierī ietilpst tādas sastāvdaļas kā genciāna, rabarberi, hinīns un citas. Tā alkohola saturs ir salīdzinoši zems – vien 11% (15% Vācijā tirgotajam “Aperol” likumdošanas nianšu dēļ). 

Pēc pirmā pasaules kara strauji pieauga tā popularitāte dzimtajā Itālijā, kur “Aperol” tika veiksmīgi reklamēts kā perfekts dzēriens jauniešiem, kuri alkst socializēties. Papildus tam, šo liķieri arī pozicionēja kā piemērotu “sievietēm un tiem, kuri vēlas saglabāt slaidas ķermeņa aprises”. 

Ārpus Itālijas robežām, konkrēti ASV, “Aperol” tika pamanīts vien ap 20. gadsimta vidu, kad tas kļuva populārs kā daļa no jau pieminētā kokteiļa “Aperol Spritz”.

Pasaules atpazīstamību šis kokteilis ieguva vien gadsimtu mijā, kad dzēriena ražošanu pārņēma līdzīga itāļu aperitīva ražotājs “Gruppo Campari” un pievērsa lielu uzmanību kārtīgai “Aperol” reklamēšanai.

 

“Aperol Spritz” un pasaules slava

Šis veldzējošais, nosacīti nenopietnais kokteilis ir ļoti viegli pagatavojams un nebūt nav pieskaitāms pie tiem dzērieniem, kuri prasītu īpaši pieradinātas garšas kārpiņas vai savdabīgu gaumi.

Tā krāsa ir gaiši oranža, tā alkohola saturs ir relatīvi neliels un pasniegšanas veids – ar ledu pildīta glāze, kurai malā apelsīna daiviņa – visiem lieliski saprotams un pazīstams.

Mūsdienās “Instagram” bildēm īpaši draudzīgā kokteiļa pagatavošanai nepieciešams vien pats “Aperol”, pieņemamas cenas “Prosecco” (vēlams sauss) un sodas ūdens. Nav nepieciešami nedz šeikeri, nedz iepriekšēja pieredze kokteiļu jaukšanā.

Iesākumā ņemam pietiekami lielu vīna glāzi un piepildām to ar ledu, tad, vienādās daļās, pievienojam “Aperol” un “Prosecco”, beigās iespricējot nelielu daudzumu sodas ūdens. Garnējumam izmantojam apelsīna daiviņu.

Ar izmantoto dzērienu proporcijām ir iespējams variēt saprāta robežās, iegūstot kokteili, kurā vairāk dominē “Aperol” vai “Prosecco” nianses.

 

Tieši šādā veidā – izceļot jau pēc skata vien veldzējošā dzēriena vienkāršību un nepiespiestību –, “Aperol Spritz” ar mērķtiecīgas “Gruppo Campari” reklāmas kampaņas palīdzību, ieguva arvien lielāku cienītāju pulku. Mūsdienās diez vai būtu viegli atrast bāriņu vai kafejnīcu, kurā jums nevar pagatavot “Aperol Spritz”.

 

Vecākais brālis – “Campari”

Runājot par “Gruppo Campari”, der pieminēt arī to, ka šis ražotājs jau aptuveni 60 gadus pirms “Aperol” radīšanas ražoja aperitīvu, kurš savā veidā ir gan ļoti līdzīgs, gan arī pietiekami atšķirīgs no “Aperol”.

“Campari” dzimtā vietā ir Novara Itālijā un tā radītājs – pats Gaspare Campari, kurš tumši sārto liķieri radīja 1860. gadā.

Viena no būtiskākajām atšķirībām starp “Campari” un “Aperol” ir alkohola saturs un “Campari” šeit gūst virsroku ar saturu no 20,5-28% alkohola, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā “Aperol”.

 

Garšas ziņā, vecākais, tumšākais un stingrākais “Campari” būs ievērojami rūgtenāks, nekā tā jaunākais, apelsīn-oranžais brālis “Aperol”, taču abus vieno bagātīgs saldums tūlīt pēc iemalkošanas un daudzpusīgas garšaugu nianses, kuras atklājas pēcāk.

Dēļ abu šo dzērienu īpašībām atšķiras arī tas, kādos kokteiļos tiek lietots “Campari” un “Aperol”. Kamēr pēdējais slavu atradis veldzējošajā zema alkohola satura “spritz” kokteilī, “Campari” īstā vieta ir stingrākos maisījumos, piemēram klasiskajā “Negroni”, kurš šogad arī svin 100 gadu jubileju.

 

Negroni – neskaidra izcelsme, bet ilgs mūžs

Runājot par “Negroni”, tam ar plaši populāro “Aperol Spritz” tā pa īstam kopīgs ir vien garnējums – apelsīna šķēlīte – un ledus glāzē. Un tieši daudz stiprākais “Campari” ir neatņemama leģendārā itāļu kokteiļa sastāvdaļa.

Rubīna krāsas dzēriena izcelsme ir neskaidra, taču vispopulārākā leģenda vēsta, ka to 1919. Gadā, Florencē pirmo reizi uzjaukt licis vēstures neviennozīmīgi vērtētais piedzīvojumu meklētājs, grāfs Camillo Negroni, lūdzot savam paziņam, bārmenim Forsco Scarselli “stiprināt” viņa miļāko kokteili “Americano”, aizvietojot tajā tradicionāli izmantoto sodas ūdeni ar džinu. Vēsturiskais notikums risinājies Florences kafejnīcā “Caffè Casoni” (agrāk Caffè Giacosa). 

Bez jau pieminētā džina (20ml) “Negroni” pagatavošanai ir nepieciešams salds vermuts (20ml), “Campari” (20ml) un viena svaiga apelsīna miziņa, kā arī ar ledu piepildīta “low-ball” glāze.

Džins, vermuts un “Campari” jāielej miksēšanas glāzē, jāpievieno ledus un jāmaisa. Pēcāk sajaukums jāiepilda iepriekš sagatavotā “low-ball” glāzē ar ledu. “Negroni” pieņemts garnēt ar apelsīna miziņu, nevis citronu, kā tas paredzēts, gatavojot “Americano”.

 “Aperol Spritz” tā baudītājs visbiežāk tomēr raksturos kā balansu starp saldu un rūgtu. Rūgtenuma ziņā tas gan nestāv ne tuvu kārtīgam, klasiskam “Negroni”.

 

 

“Spirits & Wine” šobrīd piedāvā jaunu un modernu veidu, kā nobaudīt garšā tradicionālu “Negroni” pasaulslaveno “NIO Coctails” dzērienu klāsta ietvaros.

Tas gatavots tikai no augstākās kvalitātes sastāvdaļām – “Gordon's” džina, “Carpano” vermuta, “Campari” bittera, ūdens un “Angostura” bittera. Atliek vien pievienot ledu!

Iepriekš pieminētais stāsts par Negroni rašanos Florencē ir populārākais un to visticamāk stāstīs arī vairums uzrunāto bārmeņu, taču tas nebūt nav vienīgais.

Salīdzinoši neseni atklājumi piemēram liecina, ka “Negroni”, lai arī pavisam noteikti saistīts ar konkrētās dzimtas vārdu, ir radies daudz senāk, 1857. gadā, Senegālā, Āfrikā, nevis Itālijā. Citi avoti min, ka grāfs dzērienu pirmo reizi baudījis 1914. gadā.