Franču destilācijas meistaru lepnums no Konjakas reģiona daudziem joprojām asociējas ar cigārus smēķējošiem biznesmeņiem smalkos uzvalkos, taču mūsdienās tas bieži redzams arī krāsainos hiphopa klipos blakus futūristiska dizaina snīkeriem un trūcīgi ģērbtām modelēm, kuras izpilda twerk dejas kustības. Izrādās, šo abu tik dažādo pasauļu draudzībai sākums meklējams jau divdesmitā gadsimta pirmajā pusē.

Uzvaras tostu garšu neaizmirst

 

Konjaks sāka pamazām iesakņoties afroamerikāņu kultūrā pēc abiem pasaules kariem. Mobilizētie afroamerikāņu karavīri Eiropā saskārās ar savādāku attieksmi, nekā mājās, kur valdīja segregācija un diskriminācija. Brīvdomīgie francūži vienlīdz viesmīlīgi uzņēma visus sabiedroto karavīrus neatkarīgi no ādas krāsas. Atbrīvotajās Francijas teritorijās civiliedzīvotāji līksmi sveica amerikāņus ar ziediem un atkorķētām brendija, konjaka vai citu dzērienu pudelēm. Nokļuvuši mājās, baltādainie karavīri atgriezās pie ierastā viskija, kura etiķetes bieži vien rotāja dienvidnieku simboli un konfederātu ģenerāļu uzvārdi, taču melnādainajiem veterāniem daudz patīkamāku pēcgaršu atstāja konjaks, kas atgādināja par Eiropu, kura viņus bija uzņēmusi kā varoņus un atbrīvotājus, pretstatā mājām, kur kalpošana dzimtenei netika novērtēta.

 

Tiesības balsot un tiesības uz luksusu

 

Pēc otrā pasaules kara milzīgais ASV tirgus konjaka industrijai kļuva ļoti nozīmīgs - Francijā arvien populārāks kļuva skotu viskijs, izspiežot no tirgus vietējā ražojuma stipros dzērienus.

Tikmēr pāri okeānam melnādainie amerikāņi joprojām nedrīkstēja piedalīties vēlēšanās un sēdēt autobusa priekšgalā, taču bija sākusies atmoda - uzplauka afroamerikāņu politiskās organizācijas, preses izdevumi, parādījās spēcīgi viedokļu līderi.

Viens no vadošajiem konjaka namiem Hennessy bija pirmais, kurš spēra piecdesmito gadu amerikai diezgan drosmīgu soli un nolēma neslēpti “draudzēties” ar afroamerikāņu auditoriju. Hennessy publicēja sludinājumus Ebony un Jet žurnālos, kurus lasīja teju katrā afroamerikāņu mājsaimniecībā. Sludinājumu plakātos bija attēloti gan baltādaini, gan melnādaini modeļi, tādejādi nojaucot segregācijas barjeras. Hennessy mārketinga stratēģija deva savu artavu šīs tolaik apspiestās sabiedrības grupas pašapziņas celšanā, parādot, ka izsmalcinātais luksusa produkts perfekti piestāv arī viņiem.

 

Īsts atpazīst īstu

 

Nekautrēšanās uzrunāt sabiedrības grupas, no kurām citi luksusa zīmoli ilgstoši baidījās, Hennessy sāka ievērojami atmaksāties deviņdesmitajos, kad hiphops, kas vēl dekādi atpakaļ kūņojās Bronksas un Bruklinas nabadzīgajos rajonos, bija uzņēmis necerētus apgriezienus un sāka iekarot topus visur pasaulē. Simtiem reperu pieminēja konjaku - galvenokārt tieši Hennessy, jeb Henny - savu dziesmu lirikā, padarot to par vienu no hiphopa komerciālās veiksmes simboliem līdzās milzu izmēra rotaslietām un dizaineru apģērbiem, kā arī sludinot tā vārdu visas pasaules jaunatnei.

Kad 1994. gadā tobrīd divdesmit vienu gadu vecais hiphopa mākslinieks Nas rakstīja savu debijas albumu “Illmatic”, kurā vairākas reizes pieminēts Hennessy, viņš nespēja iedomāties, ka pēc divdesmit gadiem un vairākiem platīna diskiem kļūs par vadošā pasaules konjaka zīmola vēstnesi. “Viņiem ir bijušas daudzas sejas: Mailss Deiviss, Mārtins Skorsēze, Menijs Pakjao. No visiem tiem čaļiem, es, visticamāk, esmu īsts Hennessy dzērājs”, Nas uzsver savu neviltoto kaislību pret iemīļoto konjaku: ”Visu dzīvi man ir bijušas love/hate attiecības ar Henny, gluži kā ar ģimenes locekli. Tas bija smielīgs, ironisks brīdis, kad viņi piezvanīja man, lai piedāvātu kļūt par viņu vēstnesi.”

 

Dziesma izglābj 300 gadus vecu konjaka namu

 

Lai gan deviņdesmito gadu reperu lirikās regulāri saklausāmi tādi zīmoli kā Hennesy un Remy Martin, īstu sprādzienu konjaka industrija piedzīvoja pēc 2001. gada, kad Busta Rhymes, Diddy un Farels Viljamss izdeva superhitu “Pass the Courvoisier”, kurš saņēma vairākas balvas par labāko video. Dziesmā pieminēti arī citi konjaka zīmoli: “Give me the Henny, you can give me the Cris; You can pass me the Remi, but the pass the Courvoisier”. Popkultūrā tobrīd mazāk pazīstamā zīmola Courvoisier pārdošanas apjomi uzreiz pieauga par trīsdesmit procentiem - labākie rādītāji pēdējo trīssimt gadu laikā, kopš vēsturiskais konjaka nams bija Napoleona Bonaparta kancelejas oficiālais piegādātājs.

Bloga cognac-expert.com žurnālisti pat izteikušies, ka Konjakas pilsētā jāuzstāda statuja par godu Busta Rhymes - mūziķim, kurš ar vienu hitu izglāba reģionu, kas nīkuļoja 1998. gada Āzijas krīzes rezultātā sarukušo eksporta apjomu dēļ.

 

Sadarbības ārpus rāmjiem


Pēdējo divdesmit piecu gadu laikā hiphops ir bijis ļoti nozīmīgs konservatīvajai un uz tradīcijām balstītajai konjaka industrijai. Tas ir palīdzējis iegūt miljoniem jaunu patērētāju, iekarot aizokeāna tirgus un uzrunāt jaunāka gadagājuma auditoriju. Arī Latvijas tradīcijām bagātākie un senākie dzērienu zīmoli skatās ietekmīgu vietējās repa scēnas figūru virzienā - pēc repera Anša Kolmaņa albuma “Balzams” uzvaras “Zelta Mikrofons 2018” nominācijā “Labākais hiphopa albums”, Rīgas Melnais Balzams viņam uzdāvināja īpaši izgatavotu trīs litru krūku ar upeņu balzamu. Vai tas ir sākums vēl vienai robežas un stereotipus nojaucošai draudzībai?