Absints un Tā Noslēpumainās Leģendas | Spirits & Wine

26.01.2018.
Vai to dzerot var sajukt prātā? Vai tas izraisa halucinācijas? Cilvēki joprojām turpina ticēt mītiem, kas apvij šo noslēpumaino, intriģējoši smaragdzaļo dzērienu. Gandrīz simts gadus tas bijis aizliegts ASV un daļā Eiropas, uzskatīts par atkarību izraisošu psihoaktīvu substanci, vainots dažādos noziegumos un Van Goga auss incidentā - nevienam alkoholiskam brūvējumam nav tik raiba, pretrunīga un leģendu caurvīta vēsture kā absintam.

 

Populārāks par vīnu

Absinta pirmsākumi meklējami Šveicē astoņpadsmitā gadsimta beigās, taču deviņpadsmitajā gadsimtā zālītes un garšaugus saturošais dzēriens kļuva ārkartīgi populārs Francijā, izkonkurējot pat vīnu. Sevišķu popularitāti deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta sākumā rūgtenais, zaļais augu destilāts iemantoja mākslinieku un intelektuāļu aprindās. To dzēruši tādi laikmeta dižgari kā Tulūzs-Lotreks, Arturs Rembo, Pablo Pikaso, Vincents Van Gogs, Oskars Vailds, Marsels Prusts, Edgars Alans Po, Lords Bairons un Ernests Hemingvejs, kurš pazīstams arī kā absinta kokteiļa “Nāve pēcpusdienā” receptes autors. Kokteilis, saukts arī par “Hemingveja šampanieti”, pēc paša rakstnieka instrukcijas jāpagatavo šādi: “Ielejiet vienu šotu absinta šampanieša glāzē. Pievienojiet ledusaukstu šampanieti, līdz dzēriens iegūst atbilstošu pienainu duļķainību. Lēnām izdzeriet trīs līdz piecus šādus.”

 

Iedvesmas un neprāta avots

Mītiem par absinta psihodēliskajām īpašībām pamatus lika paši tā lielākie patērētāji - radošo profesiju pārstāvji. Tika uzskatīts, ka "La fée verte", jeb “zaļā feja” palīdz redzēt lietas savādāk. Oskars Vailds stāstīja, ka pēc absinta dzeršanas visas nakts garumā esot novērojis veselu puķu dārzu uzziedam uz netīrās bāra grīdas, un apgalvoja, ka “velns pudelē” parādot cilvēkiem lietas tādas, kādas tās ir īstenībā, tādejādi padarot tos neprātīgus. Kā reiz, neprātība bija īpašība, kuras netrūka citam lielam absinta cienītājam - Vincentam Van Gogam. Mākslas vēsturnieki dažreiz cenšas izskaidrot viņa dīvainos gleznu motīvus un vēl dīvaināko uzvedību ar dzēriena sastāvā esošās psihoaktīvās vielas tujona iespaidu uz mākslinieku. Jāpiebilst, ka absinta patērēšana lielos daudzumos tiešām var izsaukt dīvainu uzvedību, bet ne piedevu dēļ - īsta absinta sastāvā ir līdz 70% alkohola, un, dzerot to vāji atšķaidītu, cilvēks noreibst ļoti ātri.

 

Vērmeles - narkotika?

Divdesmitā gadsimta otrajā dekādē absints tika saistīts ar antisociālu uzvedību un tā reibumā pastrādāti noziegumi veicināja šī dzēriena aizliegšanu ASV un lielā daļā Eiropas valstu, izņemot Lielbritāniju un Spāniju. Aizliegums tika pamatots ar vienu no svarīgākajām dzēriena sastāvdaļām - vērmelēm, precīzāk, tajās esošo neirotoksīnu tujonu. Ir zinātniski pierādīts, ka absinta sastāvā ir par maz tujona, lai tas atstātu narkotisku iespaidu uz cilvēku, taču zaļā dzēriena pretinieki turpināja vainot vērmeles un piedēvēt tām teju demoniskas īpašības, ignorējot racionālus izskaidrojumus lietotāju dīvainajai uzvedībai (piemēram, alkohola reibumu). Šādi radās apzīmējums “velns pudelē”. Mūsdienās absints ir legāls pilnīgi visur, kur vien ir legāls alkohols, taču daudzi joprojām tic, ka tam ir halucinogēnas īpašības. Piemēram, ASV absinta aizliegums tika atcelts tikai 2007. gadā. 

 

Dedzināt vai pilināt uz cukurgrauda?

Ja vēlies baudīt vienu no autentiskākajām franču bohēmas garšām, tad Pernod būs pareizā izvēle - šis zīmols ražoja absintu kopš pašiem tā pirmsākumiem un pēc aizlieguma radīja citu Francijā ārkārtīgi populāru garšaugu dzērienu - pastis

Lietojot to tradicionālā veidā, absints tiek atšķaidīts ar ūdeni, parasti attiecībā 1:3. Ūdens tiek pievienots, to pilinot pāri cukurgraudam, kas novietots uz īpašas, caurumotas karotes, kura pārlikta glāzei. Šādi dzēriens tiek ne tikai atšķaidīts, bet arī saldināts. Ja absinta karote nav pieejama, iespējams izmantot dakšu ar gariem zariem vai sietiņu - tas gan jūs nostaļgiski neaizvedīs uz Parīzi divdesmitā gadsimta sākumā, taču ļaus pagatavot dzeršanai gana labi atšķaidītu absintu. Elegantas art-deco stila karotes īpašā atšķaidīšanas rituāla veikšanai ir iespējams iegādāties dažādos interneta veikalos, taču bieži tās ir iekļautas arī absinta dāvanu komplektos

Mūsdienās kļuvuši populāri dažādi netradicionāli bet vizuāli efektīvi absinta pasniegšanas un pagatavošanas veidi, izmantojot uguni (absints labi deg, pateicoties augstajam alkohola saturam). Klasikas cienītāji gan norāda, ka šādi dzēriens zaudē savu niansēto garšu. 

Autentisku absinta šķirņu sarežģītās garšas pilnvērtīgai izbaudīsanai tiek rekomendēts pirms atšķaidīšanas tos pamēģināt tīrā veidā, ielejot mazā šotu glāzītē.