Vairāk labuma mazākā tilpumā

Gan gaišajiem, gan tumšajiem plašpatēriņa aliem alkohola saturs parasti ir aptuveni četru līdz piecarpus procentu robežās, neskaitot atsevišķus stipros PET pudeļu alus.

Alkohola saturs lielākajā daļā craft alu parasti ir 5-10%, taču atsevišķiem alus tipiem, piemēram, barleyvine, jeb “miežu vīniem” tas var būt pat 12% un augstāks. Divas glāzes aromātiska, astoņgrādīga indian pale ale aizstās četrus lāgerus, divkārši samazinot slodzi uz nierēm un urīnpūsli.

Taču runa nav tikai par alkohola saturu. Craft alū parasti būs arī krietni vairāk iesala un apiņu, nekā ierastajā plašpatēriņa lāgerī. Pērkot to pašu tilpumu craft brūvējuma, es, iespējams, samaksāju vairāk, taču esmu nopircis vairāk alus un mazāk ūdens.

 

“Sapārošana” ar ēdieniem

Dekādēm un simtgadēm foodpairing karalis ir bijis vīns. Līdz ar craft alus sprādzienveidīgo popularitātes kāpumu, vīna pozīcijas restorānu dzērienu kartēs ir nedaudz sašķobījušās, jo… tas nav tik efektīvs foodpairing instruments kā alus. Nepārprotiet mani, glāze cabernet sauvignon pie liellopa steika vienmēr būs neaizstājama, taču alum ir kas tāds, ko vīns nespēj likt galdā - četras sastāvdaļas. Dažādas apiņu šķirnes, dažādi graudi, dažādi rauga veidi un dažādi ūdens cietības profili - šie četri “mainīgie” spēj nodrošināt plašāku garšu nianšu spektru, nekā divi vīna “mainīgie” - vīnogu šķirne un ūdens. Ēdieni mēdz būt tik daudzveidīgi - kāpēc tie visi būtu jāpasniedz ar vienu produktu no vīnogām? Vai alus šajā tūkstošgadē kļūs par dzērienu, kuru līdzās vīnam pasniedz ar izsmalcinātiem ēdieniem dārgos restorānos? Pateicoties craft alus kultūras augošajai popularitātei, tam ir visas iespējas notikt.

Vairāk par craft alu un tā foodpairing iespējām iespējams uzzināt, piesekojot Craft Beer Cat facebook lapai - šis craft alus klubs regulāri rīko alus vakariņas - degustācijas, kurās iespējams pagaršot dažādas alus šķirnes, “sapārotas” ar dažādiem ēdieniem.

 

Sarunu veicinātājs

Arī plašpatēriņa alus pēc kādas trešās glāzes sāk kļūt par labu sociālo lubrikantu, taču esmu ievērojis, ka visas sarunas par to iesākas un beidzas aptuveni šādi: “Normāls alus. Labāks par “x” alu, bet nav tik labs kā ”y”.”

Ārkārtīgi daudzveidīgā craft alus pasaule būs temats neizsīkstošām sarunām par neskaitāmajiem alus tipiem, šķirnēm, darītavām, tehnoloģiskajiem procesiem, garšu un aromātu niansēm un pasniegšanas veidiem. Taču, ja nevēlies kļūt par pilnīgu alus geek’u, sarunu palīdzēs uzsākt interesantās, mākslinieciskās un drosmīgās craft alus etiķetes - dažas no tām tā vien uzprasās, lai pie galda sēdošie sāktu diskutēt, par to, kas gan uz pudeles ir attēlots.

 

Sezonalitāte

Vēss viegls lāgeris labi garšo karstā vasaras dienā, taču kurš gan gribētu dzert aukstu pilzenes alu ziemā, kad aiz loga plosās sniegputenis? Ja pacēli roku, visticamāk, nekad neesi sēdējis pie kamīna ar kausu, kurā pildīts mucā nogatavināts beļģu klostera alus vai ziemas eils ar garšvielām. 

Craft alus darītavas bieži piedāvā alus šķirnes, kas pieejamas tikai noteiktā gadalaikā un gatavotas ar sezonālām sastāvdaļām. Darītavu fani gaida šīs šķirnes visu gadu, un gaidīšana tikai padara tās vēl labākas.

 

Smarža un garša

Vai esi aizdomājies, kāpēc plašpatēriņa alu parasti pasniedz aukstu un, sasilis līdz istabas temperatūrai, tas kļūst teju nebaudāms? Tas tādēļ, ka zemā dzēriena temperatūra maskē garšas īpašības, jeb šajā gadījumā - faktu, ka garša ir vāja un ūdeņaina.

Vairumu craft alus šķirņu droši iespējams baudīt arī istabas temperatūrā, jo tiem ir daudz izteiktāks aromāts un garša, kas nezūd, arī alu atdzesējot - craft brūvējumus var izmantot, lai “atrautu vaļā vienu auksto ar draugiem”, taču tie būs tikpat piemēroti, lai tos pasniegtu pie smalkām vakariņām, ielietus elegantā glāzē.