VALŪTA - EUR |  SEK

EDAVĀRDI: REPERI VĒLAS BŪT “CRAFT”, BET KĻŪST PAR DIVLITRENĒM

11.04.2018.
“Mēs esam pabeigti, bet ceļam galdā dvuļas, jo mēs esam atbildes, kas meklē savus jautājumus” - citāts no Edavārdu (Eduards Gorbunovs) dziesmas atgādina, ka noteiktā dzīves posmā autors nesmādējis alu arī no 2l PET pudelēm, kuras joprojām mēdz pieminēt savās dziesmās. Edavārdi atklāj, ka ir arī reperi, kas pielīdzināmi lētam alum, kā arī to, ka plašpatēriņa dziras vietā labprātāk izvēlas craft alu, jo tas piedāvā plašas iespējas atklāt jaunas, nepieredzētas garšas un sajūtas.

 

Kāpēc divu litru alus tik bieži pieminēts tavās dziesmās?

 

Divlitrenes un visi tie zemo plauktu produkti simbolizē noteiktu dzīvesstilu, tie raksturo arī kaut kādu noteiktu periodu manā dzīvē. 

Man šķiet, tieši divu litru alus ir ļoti spēcīgs simbols. Tas ir gandrīz kā lamuvārds - dvuļa. Ja tu videoklipā uzliec divlitreni uz galda, tas uzreiz kaut ko pasaka skatītājam - par to, kur tu esi, ar kādiem cilvēkiem tu tusē. Es savā daiļradē bieži izmantoju dažādus simbolus un divlitrene vairākas reizes ir bijis viens no tiem.

 

Cik noprotu, tad šobrīd tomēr tu dod priekšroku kvalitātei un garšas niansēm, nevis alkohola satura - cenas attiecībai?

 

Kļūstot vecākam, rodas izteiktāka nepieciešamība tikt vaļā no visa liekā, visa, ko tev mugursomā salikusi tā vide, kurā esi audzis un attīstījies. Un jo vairāk atbrīvojies no liekiem stereotipiem, principiem, paradumiem un domāšanas šabloniem, jo vairak rodas vēlme meklēt ko jaunu, apgūt to, kas tevi interesē. Tas notiek gan radošajā darbībā, gan ģērbšanās stilā, gan dzērienu un brīvā laika pavadīšanas veidu izvēlē. Kad tu izaudz no sava pagalma, vai šaurā domubiedru pulciņa, tu atklāj, ka pasaule ir ļoti plaša, pilna ar izvēlēm. Nepamēģinot jaunas lietas, tu neuzzināsi - varbūt kāda no tām ir domāta tieši tev. 

 

Tātad tev patīk eksperimenti un atklājumi?

 

Dzērieni, sevišķi alus, ir ļoti interesanta pasaule - dažreiz tu atklāj kaut ko piesātinātu un sarežģītu kā Nurme Krubera, citreiz kaut ko saldu un dzirkstošu kā Lindemans Faro. Ja tu dzer vienu plašpatēriņa alus zīmolu, sakot: “nekas cits man negaršo” - tu nepaplašini savu redzesloku un stagnē.

Līdzīgi ir arī mūzikā - tu vari iekļūt topos ar veiksmīgu dziesmu, tad atrast strādājošu formulu, šablonu, pēc kuras rakstīt hitus, un turpināt veiksmīgi “štancēt” vēl desmit gadus. Taču, tikai izejot no komforta zonas un izmēģinot pavisam jaunus piegājienus, iespējams atrast to, kas padara tevi par kaut ko vairāk, nekā “pazīstamu reperi” vai “pieprasītu mūziķi”.

 

Vai ir arī “craft” un “plašpatēriņa” reperi?

 

Jā, noteikti! Visbiežāk, šķiet, reperi cenšas kļūt par pieprasītu plašpatēriņa preci, taču kļūst par sliktām dvuļām, kuras neviens nepērk!

Patiesībā, būt plašpatēriņam - tas nav viegli, tev jāmak gan pielāgoties, gan uzrunāt ar kaut ko savu, jābūt tai “garšai”, kuras dēļ masas ir gatavas tevi patērēt. 

Nākamā kategorija ir “craft” reperi, kuri, būdami ekskluzīvi, savādāki un specifiski, ļoti veiksmīgi ir atraduši savu nišu, savu klausītāju loku, kas varbūt nav liels, taču uzticīgs.

Un tad, starp šiem diviem, teiksim, “veiksmes stāstiem” mētajas tie, kas mēģina būt vai nu “craft”, vai plašpatēriņa kategorijā, bet viņiem nesanāk ne viens, ne otrs. Ir daudz piemēru, kad “uz papīra” viss itkā ir izdarīts pareizi, taču mūzika nerezonē ar klausītāju, un tā arī paliek “uz plaukta”.

 

Ko tu domā par divlitru alus pudeļu aizliegumu?

 

Manuprāt, tās ir noteiktas ēras beigas. Tā kā es pats nelietoju šos izstrādājumus jau ļoti ilgu laiku, mani vairak interesē, kā tas atsauksies uz ikdienas cilvēku dzīvi. Piemēram, ja turpmāk šis produkts būs jāiegādājas divās viena litra pudelēs, kas iepakotas vienā plēvē, vai kādos vēl savādākos dīvainos iepakojumos. Kā cilvēki, ražotāji  un tirgotāji to pieņems, kā tiks galā ar neērtībām. Būs interesanti pavērot, kas notiks pagalmos, pie soliņiem, pie miskastēm. Es savā daiļradē iedvesmojos no ikdienišķā, tādēļ mani šādas sadzīviskas lietas interesē. Taču personīgi mani šis aizliegums neskar.