Džina, gluži tāpat kā atsevišķu citu alkoholisko dzērienu vēsture, sākās viduslaiku Eiropas zāļu skapīšos.

Lai arī sākotnēji uzlūkots kā augu izcelsmes medikaments, tas, pateicoties savai izteiktajai garšai un aromātam, laika gaitā iemantoja popularitāti arī kā alkoholiskais dzēriens.

Ir saglabājušies avoti, kas vēsta, ka 16. Gadsimta Eiropas kaujas laukos ar agrīnu džina paveidu (vecais nosaukums no angļu val.: genevere), lai nomierinātu nervus dzirdīja tos, kuriem drīz jādodas kaujā.

Tajās dienās – Nīderlandes Neatkarības kara laikā – tas tika iesaukts par “holandiešu drosmi”, un, gadiem ritot, no zāļu skapīšiem tika pārcelts uz bāru un veikalu plauktiem.

Arī Latvijā dzer džinu. Tautā tas ir bijis iecienīts un pat apdziedāts (visi taču atcerās “Labvēlīgā tipa” dziesmu “Džins Ar Toniku”?) jau kopš deviņdesmitajiem.

Vasarā šis spirtotais dzēriens, kā atspirdzinošu kokteiļu bāze, ir īpaši pieprasīts, taču tiem, kuri to bauda, derētu zināt, ka viss gan nav tik vienkārši, kā iepriekš pieminētajā dziesmā. 

Šodien bāros un tirdzniecības vietās ir pieejami neskaitāmi džina un tonika zīmoli un paveidi. 

Par šo visu der uzzināt vairāk, ja ir vēlme sevis jauktajos vai pasūtītajos kokteiļos sagaršot visu, ko vien svētīgi laba džina, tonika, ledus un tevis paša, vai bārmeņa radoša pieeja var piedāvāt. 

Diez vai Latvijā atradīsies kāds, kurš par džinu un džina kokteiļiem spētu izstāstīt labāk kā pieredzējušais kokteiļmeistars, “Spirits & Wine” viskija vakariņu neatņemams viesis Edgars Grišulis, kura vadībā Londonas “The Connaught Hotel” pieczvaigžņu viesnīcas bārs 2012. Gadā ieguva labākā pasaules viesnīcu bāra titulu.

 

Kas jauns tavā dzīvē?

Dzīve arī līdz šim ir bijusi ļoti interesanta, taču šobrīd esmu procesā, lai atvērtu savu bāru, tepat uz Stabu un Baznīcas ielas stūra. Sauksim to par “GIMLET”, piedāvāsim Baltijas-Skandināvijas garšas, svaigus vietējos produktus un darīsim to augstākajā līmenī.

 

Tavas domas par džinu un tiem, kuri to iecienījuši?

Džins ir neatņemama kokteiļu pasaules sastāvdaļa un darbs ar to ir ļoti interesants. Mūsdienās šis dzēriens ir ļoti daudzveidīgs. Degvīns, piemēram, ir vienpusējs, viskiju vēl var iedalīt un tā ražošana bāzējas stingrās tradīcijās, tad džins var būt ar visādām garšām.

Savā būtībā džins ir aromatizēts degvīns. Tu vari aiziet uz veikalu, nopirkt vodku, mājupceļā no krūmiem saplūkt un piemest kadiķi, vēl kādu garšvielu un pilnīgi legāli saukt to par džinu. Ražošanā nosacījumi attiecībā tieši uz vārdu “džins” paredz vien to, ka kadiķim garšā ir jādominē – tas arī viss! Regulējums ir salīdzinoši brīvs līdz ar ko eksistē neskaitāmas interpretācijas, kuras, teiksim tā, var atrast zemākajos veikalu plauktos.

Stingrāk regulēti ir destilētie džini un “London Dry Gin” [Londonas sausais džins], kas attiecīgi arī ir ar augstāku kvalitāti. 

Runājot par džina cienītājiem – visdažādākie cilvēki. Gan vīrieši, gan sievietes, jaunāki un vecāki, sākot pat no 18-20 gadiem. Vēl kas – pat ja nav īpašas uzticības bāram vai vietai, kurā gadījies nonākt, pasūtot džinu ar toniku, vajadzētu justies droši, ka tas būs baudāms. Džins ar toniku ir perfekts “drošais” kokteilis, kuru ir salīdzinoši grūti sabojāt.

 

Mūsdienās ir arī neskaitāmi daudz tonika paveidu. Vai tiem ir nozīme, ja gribas uzjaukt kokteili?

Toniks ir lielākā džina un tonika kokteiļa sastāvdaļa. Ir būtiski, lai tas būtu kvalitatīvs un šis pats nosacījums, protams, attiecas arī uz džinu. Ja par kvalitatīviem tonikiem, tad mūsdienās ir daudz visādu “craft” toniku – personīgi es esmu iecienījis mūsu reģionā, Baltijā ražotos “craft” tonikus.

Respektīvi, ja ir vēlme uzjaukt tiešām labu džinu ar toniku, tad tonikam nevajadzētu nākt no lētākā lielveikalu klāsta – nekas, ko var nopirkt pa 30 centiem nepiešķirs jūsu kokteilim īpašu kvalitāti. Tiem, kuri īpaši nepārzin tonikus, varu vienkārši ieteikt meklēt “craft” tonikus – tas savā ziņā būs garants, ka jūsu rīcībā ir kaut kas, kas ir kokteiļa vērts.

 

Vēl jau ir arī ledus... vai tam arī ir nozīme?

Jā, ļoti liela nozīme. Runājot par ledu, varu pateikt, ka nav mazums tādu bāru, kuros ļoti pavirši attiecas pret džinu un toniku. Džins, protams, ir ļoti svarīga sastāvdaļa, toniks, gluži vienkārši aizņem vismaz divas reizes vairāk glāzes tilpuma, bet veiksmes atslēga šim kokteilim ir ledus un par to cilvēki bieži vien aizmirst.

Atgriezīsimies uz īsu mirkli vidusskolas fizikas stundā un parunāsim par virsmas attiecību pret šķidrumu. Kokteiļu pasaulē šim ir būtiska nozīme – jo vairāk ledus ir glāzē, jo lielāka jau pieminētā virsmas attiecība pret šķidrumu.

Tas nozīmē, ka glāzē iebērtais ledus kusīs lēnāk, ilgāk saglabās jūsu kokteili patīkami vēsu un mazāk atšķaidīs dzērienu, jaucot tā proporcijas. Pretēji – ja glāzē iemet divus, trīs gabaliņus ledus, dzēriens pamazām pārvēršas par atšķaidītu zampu, džina un tonika padzērienu, ja tā to var nosaukt. Ledum ir milzīga nozīme. Es teiktu, ka pareiza ledus izmantošana sastāda 60-70% no veiksmīgas kokteiļu jaukšanas tehnikas.

 

Cik tad daudz ledus jāber glāzē?

Beram pilnu glāzi, ja var, pat ar nelielu kaudzīti, un pieliekam klāt citrona daiviņu. Perfekti! Kopumā džins būs lieliska izvēle gan ziemā, gan vasarā. Džins ar toniku ir perfekts aperitīvs un  didžestīvs – veicina apetīti un gremošanu. Tā kā džinam ir raksturīga kadiķa garša, tas īpaši labi iederas punšos un ziemas kokteiļos.

Liels daudzums interesantu garšu un dzīves situāciju, kad džins nu nekādi nebūs slikta izvēle –  tieši šīs īpašības veicina tā popularitāti arī mūsdienās.