Kaspar, mēs dzirdējām, ka esi viskija mīlis.. 
Jau gadus septiņus esmu baudītājs. Agrāk, kā jau daudziem, svarīgs bija “karuselis” galvā un tā atstātās sekas. Šobrīd -  process kā tāds. Tāpēc izvēlos dzērienus ar stāstu vai vismaz vārdu. Parasti šie abi nāk rokās sadevušies. Esmu iecienījis skotu viskijus. Pie tam ne tos maigākos. Laphroaig, Lagavulin, Ardbeg ir mans TOP3 šobrīd, it sevišķi, ja baudu vientuļnieka stilā - klusumā, bez kompānijas. Ar draugiem, nepārspēts ir Glenddfidich IPA un Monkey shoulder.

Kāpēc tieši šie viskiji?
Kad pirmo reizi drauga draudzene pasmaržoja viskiju, kuru tobrīd baudīju, viņa saviebās, iekliedzās, piesauca slimnīcu un marli un metās pie loga, lai to rautu vaļā. Ne visi ir pieraduši pie tik izteikta aromāta, kāds piemīt “kūdras viskijiem”. Taču man tie garšo. Tādēļ sapratu, ka tos labāk malkot vienatnē, kad tikai pašam sevi jāsaprot.

Kāda bija tava pirmā pieredze ar alkoholu, cik gados un kāds alkohols, kādas svinības?
Ne tā patīkamākā. Biju kautrīgs, tāpēc pagaršoju samērā vēlu – 17 gadi. Šņabis. Pliks un tāds, kas kļūdas nepiedod. Svinēt pat īsti nebija ko, ar draugiem un teltīs bijām pie dabas. Bet laikam jau reti kuram pirmā pieredze ar alkoholu ir patīkama.

Cik bieži mēnesī apmēram tu malko viskiju? Labā vai sliktā garastāvoklī?
Man ir sava tradīcija. Esmu to nosaucis šādi: “Mierinājums”.  Tā kā esmu pasākumu vadītājs un mana ikdiena bieži paiet komunicējot ar daudz cilvēkiem, pēc katra pasākuma mani mājās gaida glāzīte viskija. Nereti tas ir tieši Glenddfidich IPA Experiment. To baudu klusumā, mēģinot nomierināties pēc piedzīvotā jampadrača. Cik pasākumi, tik glāzītes. Ļoti atkarīgs no konkrētā mēneša un pasākumu sezonalitātes. Tas ir maigs, izsmalcināts un ļoti atbilst manai enerģijai. Īsts single malt. Šo viskiju es uztveru kā sen iepazītu draugu. Viegli, baudāmi un tieši laikā.

Kādus vēl dzērienus tu izvēlies?
Pēdējā laikā ar vien vairāk iepazīstu džinu. Rums, protams, arī mīļš un tuvs. Esmu elastīgs, neturos pie vienas zortes, ļaujos arī eksperimentiem. Iespējams, gadiem ejot mainās arī alkohola uztvere un manas garšas kārpiņas.

Vai uzskati sevi par dzīves svinētāju/baudītāju?
Kā gan citādi! Ar katru ieelpu nosvinu un izbaudu. Ar izelpu – palaižu, aizmirstu. Citādi grūti. Neesmu radis koncentrēties uz to, kas bijis vai būs. Svinēt un baudīt var tikai tagadnē, tātad, tieši laikā. Pēc tā vados arī savā ikdienā un dzīvē kopumā. Dzīve ir jāsvin!

Kādu alkoholu tu izvēlies ejot izklaidēties?
Ļoti atkarīgs no vietas, kompānijas, vakara noskaņas. Reizēm, tas ir rums. Biežāk viskijs. Taču šad un tad pagaršoju pa šķipsniņai no visa. Neesmu no tiem, kas turas pie viena standarta. Ballīte jau pati par sevi uzliek rāmi – nekādi rāmji.

Kādu viskiju tu dzertu savās kāzās?
Es savās kāzās nedzeršu (smaida). Iedzerot, mēs pārstājam radīt atmiņas. To dienu es gribēšu līdz sekundei atcerēties vēl un vēl. Katru mirkli, kad ādu klāj zosāda vai pa mani danco skudru labākā līnijdeju apvienība. Tā diena būs skaidra, pat ja līs.

Tava sliktākā pieredze ar viskiju, jebkādu, varbūt, ka tāda īsti nav bijusi?
Nekas nenāk prātā. Ja arī tāda ir bijusi, tad atrodas folderī ar nosaukumu “Pazudušās filmas”.