VALŪTA - EUR |  SEK

JO JAUNĀKS, JO LABĀK!

10.08.2018.
Vīnu eksperts Gints Sniedze dod padomus baltvīna baudīšanai vasarā.

 

Saskaņā ar vēstures avotiem, baltvīns eksistē jau vairāk nekā 2500 gadus. Pārdzīvojis daudzas impērijas, veldzējot gan valdnieku gan, pavalstnieku slāpes, veidojis mūsu izpratni par pasauli, stimulējot kā antīko filozofu, tā arī reliģisko personību prātus, šis dzēriens, gadsimtiem ritot, ir mainījis savu lomu, mūsdienās kļūstot par klusu, taču neatņemamu kompanjonu pilsētas dāmu sarunās, par garšvielu romantisku mirkļu baudīšanai un vienu no populārākajiem vasaras atspirdzinājumiem.

Atvēsinātas baltvīna glāzes pacelšana karstā vasaras dienā ir, iespējams, elegantākais žests cīniņā ar svelmainā gadalaika pārbaudījumiem, taču alternatīvu šim dzērienam it kā netrūkst.

Par to, kādēļ liela daļa no mums vasarā izvēlas tieši baltvīnu un kā no šīs izvēles iegūt maksimālu baudījumu, stāsta izcilais, godalgotais pašmāju vīnzinis, zīmola “Moët Hennessy” vēstnesis Gints Sniedze.

Pirmo reizi vīniem Gints pievērsās pirms vairāk nekā 20 gadiem un šajā laikā ir uzraudzījis ne viena vien restorāna atvēršanu, konsultējis privāto kolekciju veidotājus, bijis pionieris vīna kursu pasniegšanā un sadarbojies ar pašu Mārtiņu Rītiņu.

 

Kas ir tās īpašības, kas padara baltvīnu par vasaras dzērienu? 

Baltvīns ir izteikti delikāts, maigs. Šis dzēriens, pateicoties savām īpašībām – svaigumam, vieglumam, īpatnībai, ka to ir jāpasniedz vēsu – pārliecina vairumu no mums, īpaši jau tādās vasaras dienās, kāda ir šobrīd. Sarkanvīnu siltā laikā ir grūtāk baudīt. Jā, arī sarkanvīnu var atdzesēt, taču tad sarkanvīnā esošās miecvielas ļoti ātri un intensīvi iznāks priekšplānā, nomācot svarīgas garšas nianses – pazaudēsim augļus, vīna ūdens molekulas aizvērsies ciet, tas mazāk smaržos un kļūs sīvāks, savelkošāks.

 

Kādās garšu grupās ir iedalāms pasaules baltvīns? 

- Atsvaidzinošie, jeb skābenie – tie, kuriem ir salīdzinoši augstāks skābuma līmenis.

- Delikātie vieglie un sausie, piemēram, “Pinot grigio”, vai Šablī reģiona vīni, kas nav izturēti ozolkoka mucās.

- Intensīvie sausie, piemēram Jaunzēlandes “Sauvignon blanc” vai “Riesling” vīni, kam ir izteikti spilgts aromāts, spilgta garša, raksturs.

- Pilnmiesīgie, eļļainie vīni, kas ir izturēti ozolkoka mucās un ir izteikti gastronomisks pasākums – vīns, kam ir bijis sava veida “tūnings”  tā teikt un tad ir saldie un pussaldie vīni ar paaugstinātu cukura līmeni.

 

Garšo vīns, patīk tā dzeršanas rituāls, taču trūkst zināšanu... Kā uzvesties vīna veikalā vai restorānā, ko atbildēt uz pārdevēja vai viesmīļa jautājumiem, lai dabūtu to kas tobrīd kārojas?

Pirmkārt, ir pašam jāsaprot – ko es šobrīd gribu no tā vīna? Nevis – kas man garšo būtībā, bet ko es gribu tieši tajā konkrētajā brīdī? Neklausiet viesmīļus, kuri nāk un uzreiz kaut ko piedāvā, pat nepaprasot, ko jūs gribat. Kā gan viņš var jums kaut ko ieteikt, ja viņš nezina, ko jūs konkrētajā brīdī vēlaties? Varbūt jūs vēlaties vienkārši iedzert vīnu, jo jums negaršo alus vai “Aperol Spritz” šķiet par saldu. Tātad, vispirms atbildiet pats uz savu jautājumu – ko es vēlos tieši šajā brīdī? Varbūt nesen bijāt Vācijā un jums pašlaik ir aktuāls “Riesling”, varbūt tas pats stāsts, tikai ar Itāliju un “Pinot grigio” vai “Gavi”, varbūt gribat klasisku Šablī vīnu. Paturiet arī prātā to, vai pasūtīsiet vīnu ar ēdienu, vai bez. Kad jums ir skaidras šīs pamata lietas, variet komunicēt ar pārdevējiem, viesmīļiem un uzklausīt, kas tad viņiem ir piedāvājams.

 

Kas jāņem vērā, izvēloties baltvīnu patstāvīgi?

Viena svarīga lieta – jo jaunāks, jo labāk! Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo baltvīna burvība 90% gadījumu ir svaigumā, savukārt svaigums slēpjas jaunībā. Ir ārkārtīgi maz baltvīnu, kuriem nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks – pieci, septiņi, desmit gadi –, lai iemantotu šīs īpašības un kļūtu maksimāli bagātīgāki, nogatavinātos aromātos un garšās. Baltvīnu pie dzīvības notur skābums – viens no pamatelementiem, kas garantē svaiguma sajūtu. Negribu teikt, ka visskābākais vīns vienmēr būs vissvaigākais, bet absolūti viennozīmīgi ir tas, ka bez skābuma baltvīns nav uzskatāms par svaigu.

Otrkārt, ir jāapzinās, kādēļ jums ir vajadzīgs baltvīns. Vai tā ir vasaras ballīte, vai arī esat iecerējis pasniegt vīna pudeli kā dāvanu? Ja jums ir paredzēts vīna pirkums, ir vērts padomāt, vai konkrētais cilvēks, auditorija sapratīs, ko jūs tur beigu beigās būsiet atnesis. Būtu lieki iegādāties salīdzinoši dārgu 50-70 eiro vīna pudeli, ja saņēmējs to uztvers kā vienu no neskaitāmiem variantiem dzērienam ar zemu alkohola saturu.

Man šad tad jautā – kas ir labs vīna veikals? Mana atbilde ir – labs vīna veikals ir tāds, kuram jūs varat uzticēties, kurā jūs noteikti iegūsiet godīgas atbildes uz saviem jautājumiem, nevis vienu frāzi – “šī ir laba izvēle” – ik reizi kā pieskaraties kādai pudelei vai plauktam. Tiešām izvērtējiet, vai ir vērts iet uz tādu vīna veikalu, kurā viss vienmēr ir “ļoti labi” visiem gadījumiem.

Kopumā gan iesaku dot priekšroku specializētiem alkoholisko dzērienu veikaliem, nevis lielveikaliem. Ja jums ir jautājumi uz kuriem vajadzīgas atbildes, šādās tirdzniecības vietās sastopamie pārdevēji būs daudz kompetentāki.

 

Cik droši ir izvēlēties vīnu pēc etiķetes dizaina, neko par to nezinot?

Vīna pasaulē tiek piekopta prakse, kura paredz, ka noteiktas šķirnes vīniem gan etiķešu, gan arī pudeļu dizainā tiek ietvertas noteiktas krāsas un toņi. Piemēram “Sauvignon blanc”, svaigajiem vīniem dizainā vienmēr mēģina ietvert kaut ko zaļu. “Chardonnay” vīniem turpretī varam novērot dzeltenos toņus, savukārt “Cabernet Sauvignon”, kas ir sarkanvīns, parasti apzīmē ar tumšiem, sarkaniem toņiem un “Merlot” parādās pat violetie toņi.

Etiķetes un pudeles noformējums ir viens no veidiem, kā vīna ražotāji mēģina mūs uzrunāt un viņu interesēs, protams, ir, lai tas, ko jūs ielejat glāzē no pudeles, būtu efektīvs, gaidītais turpinājums tam, ko jūs pirms tam ieraudzījāt plauktā.

Jāpiemin gan, ka atsevišķiem vīna ražotājiem, kuri ir iemantojuši slavu ar izcilu kvalitāti, mārketings un vizuālā identitāte bieži vien, tā teikt, pieklibo. Vadoties pēc savas pieredzes gan nevaru teikt, ka vienkāršāka, primitīvāka etiķete liecina par labāku vīnu – man ir bijusi virkne gadījumu, kad nācies secināt tieši pretējo.

Jāteic arī, ka etiķete, neatkarīgi no noformējuma, tradicionāli satura detalizētu, būtisku informāciju par vīnu. Lai pēc tās uzzinātu maksimāli vairāk par pudeles saturu, ir jāmācās – nav citu variantu.

 

Baltvīns un deserts... vai ir nosacījumi, kurus vajadzētu ievērot, kombinējot garšas?

Jo saldāks, jo saldāks! Šī ir pirmā lieta, kas jāatceras. Ēdiens un vīns – tie ir divi partneri, kuriem jābūt harmonijā. Tas, kuram salīdzinājumā ar otru pietrūks cukura, garšā šķitīs skābens un degradēs kopējo balansu. Ja vīnam pietrūks cukura attiecībā pret ļoti saldu desertu, deserts padarīs vīnu skābenu. Kā vienam, tā otram ir jābūt maksimāli līdzīgam cukura līmenim.

Tad ir jāatceras par tekstūrām. Ir krēmīgas tekstūras deserti, piemēram, “Panna cotta”, eklēri un tad ir augļi – kraukšķīgas, skābenas tekstūras. Ja mums ir deserts ar krēmīgu tekstūru, klāt īsti nederēs vīns ar izteiktu skābumu. Skābenam, saldskābam vīnam pretī ir jāliek deserts, kuram ir vismaz kaut kādi akcenti uz skābumu. Tātad, delikātai “Panna cotta” mums vajag delikātu, saldenu vīnu, bez izteikta skābuma – “Moscato D’Asti” piemēram.

Ja mums tiek pasniegta ābolu strūdele, vai grilēts ananass – deserti, kuros neizbēgt no skābuma niansēm, labāk izraudzīties pussaldu jeb saldu “Riesling”. Izcila vīnoga no kuras darītie vīni, lai cik arī saldi, vienmēr pēcgaršā iznāks ar svaigu, skābenu akcentu. Drīz Latvijā sāksies ābolu laiks. Šo kombināciju tad arī visiem silti iesaku nogaršot. Ābolu strūdele ar savu kārtaino mīklu, zilo sieru un klāt tam – salds “Riesling”. Lieliski!