VALŪTA - EUR |  SEK

CIK APĒD UN IZDZER LEĢENDĀRAJĀ OKTOBERFEST?

25.09.2018.
Miljoniem litru alus un simpts liellopu!

Augstākā labuma alus nepieklājīgos daudzumos ir tikpat neatņemama Oktoberfest svētku sastāvdaļa, cik paši svētki – neatņemams Minhenes un arī Vācijas kultūras dzīves notikums.

Šī gada svinības jau rit pilnā sparā, tādēļ tiem alus mīļiem, kuri sirdīs un prātos ir Bavārijā, taču fiziski – mājās, uz dīvāna, piedāvājam tepat Latvijā nopirkt un atvērt kādu no Terēzes pļavās pieejamajiem Minhenes darītavu miestiņiem un iepazīties ar diženā vācu tautas festivāla vēsturi, kā arī interesantākajiem faktiem.

Oktoberfest ir pasaules lielākais tautas festivāls (folk festival) un ik gadu – vien ar dažiem izņēmumiem kara un citu vēsturisku nejēdzību dēļ – notiek Vācijas pilsētā Minhenē, Bavārijā.

Tas tipiski sākas septembra beigās un noslēdzas oktobra pirmajā nedēļas nogalē, katru gadu kopumā pulcējot vairāk nekā 6 miljonus apmeklētāju.

Līdzīgas svinības norit arī citviet Vācijā un alus svētkus līdzīgā gaisotnē rīko arī citas Eiropas valstis, taču izdzertā alus, apēstās gaļas un kliņģeru, kā arī izdejoto deju daudzumā neviens no tiem nestāv ne tuvu oriģinālajiem svētkiem Minhenē.

 

Kā sākās Oktoberfest?

Viss sākās 1810. gadā, kad Bavārijas karalis Ludvigs I par savu sievu apņēma Saksijas Hildburghauzenes Terēzi Šarloti Luīzi Frīderiku Amāliju.

Par godu šim karaliskajam notikumam, Minhenes iedzīvotāji tika aicināti uz īpašiem svētkiem, kurus rīkoja pilsētas vārtu priekšā. Viena no galvenajām pirmo Oktoberfest svētku atrakcijām – iespaidīgas zirgu sacīkstes, kurās uz 3,4 kilometru garas trases sacentās 30 zirgi.

Par svinību idejas autoru skaidru vēsturisku liecību nav, taču daudzi uzskata, ka gan Oktoberfest, gan arī zirgu sacīkstes izdomāja to uzvarētājs – kāds Bavārijas Nacionālās gvardes seržants vārdā Francs Baumgartners.

Lai arī pirmajiem svētkiem bijusi karaliska nozīme, to apmēri un apmeklējums pēc mūsdienu standartiem nebija nekas pārsteidzošs – zirgu sacīkstes un dažādus priekšnesumus vēroja ap 40 000 cilvēku.

Turpmākajos gados Oktoberfest pārtapa par publiskām svinībām un kļuva daudzveidīgāks. Festivālu nerīkoja 1813. gadā, kad Bavārija iesaistījās Napoleona karos, taču 1819. gadā tika nolemts, ka šie būs ikgadēji svētki.

Tos gan atkārtoti nācās izlaist no 1914. gada līdz 1918. gadam Pirmā pasaules kara dēļ. Divus gadus pēc kara tika rīkots tā dēvētais “kleineres Herbstfest” (mazās rudens svinības) un tad – 1923. gadā un 1924. gadā Oktoberfest nerīkoja lielās inflācijas dēļ.

Pēcāk šie svētki pamanījās kļūt par nacistu propagandas instrumentu, taču netika rīkoti kara gados. Ar pilnu uzviju un atvērts visiem cilvēkiem Oktoberfest atsāka rīkot vien 1950. gadā.

 

Oktoberfest viesmīles apmeklētājiem alu pasniedz tērpušās tradicionālajā Bavārijas tautas tērpā jeb “dirndl”. Tas veidots, par pamatu ņemot savulaik Alpos dzīvojošo zemnieku drānas.

 

Oktoberfest laikā – tikai Bavārijas alus!

Oktoberfest teritorijā jeb tā dēvētajā Terēzes pļavā, kas atrodas īsa brauciena attālumā no Minhenes centra, kopumā tiek izvietotas 34 (14 lielās un 20 mazāka izmēra) teltis. Kopējā platība ir 420 000 kvadrātmetri.

Par svarīgāko tiek uzskatīta “Schottenhamel” telts, kas atrodas netālu no ieejas festivālā. Svinību pirmajā ceturtdienā alu Oktoberfest teritorijā nedrīkst padot nevienam apmeklētājam, pirms teltī nav ieradies pilsētas mērs un atvēris pirmo mucu. Tas tiek darīts tieši pusdienlaikā.

Attiecībā uz alu noteikumi ir stingri – Oktoberfest laikā drīkst pasniegt tikai un vienīgi Bavārijas alus darītāju ražojumus. Šeit gan grūti saskatīt ko negatīvu, ņemot vērā to, cik, savas pieredzes, tradīciju un prasmju dēļ, pasaulē izslavēti un cienīti ir Bavārijas alus darītāji.

Tātad, kopumā Oktoberfest teltīs tiek pasniegts alus no sešām darītavām un lielāko daļu iespējams atrast tepat Spirits&Wine veikalu plauktos - Augustiner, Hacker Pschorr, Hofbräu, Löwenbräu, Paulaner, Spaten.

Visu iepriekšminēto darītavu pirmsākumi meklējami viduslaikos, taču vecākā no sešām ir Augustiner (1328. gads), kas vienlaikus ir arī senākā Minhenes alusdarītava. Otrā vecākā no sešām darītavām ir “Spaten” (1397. gads). Šo darītavu jau 200 gadus pārvalda Sedlmairu ģimene.

Alus Oktoberfest svētkos nebūt nav lēts prieks – 1 litra cena var svārstīties no 10,40 līdz 10,70 eiro.

Būtiski pieminēt, ka 16 dienu ilga alus baudīšana zem pajumtes nebūt nav vienīgais, ko Oktoberfest piedāvā saviem apmeklētājiem. Bez alus šeit, cita starpā, tiek pasniegts arī vīns, taču liela nozīme ir arī tradicionālo Bavārijas pūtēju orķestru izpildītajai mūzikai, veco laiku tradīcijas iedzīvinošām parādēm, dejām un citām lustīgām atrakcijām – kopumā aptuveni 115 ik gadu.

Protams, neizpaliek arī festivālam un šim Vācijas reģionam tradicionālo ēdienu baudīšana. Tipisks Oktoberfest apmeklētājs pie alus ņems pusi ceptas vistas un lielu kliņģeri. Papildus tam iespējams nogaršot tradicionālās “Bratwurst” desiņas, cūkgaļas cepešus, žāvētas zivis un neskaitāmu paveidu piparkūku veidojumus. Īpaši izsalkušie var tikt arī pie uz iesma ceptas liellopa gaļas.

Statistika par izdzerto un apēsto Oktoberfest laikā ir patiesi iespaidīga. Britu medijs “Telegraph”, atsaucoties uz datiem par 2015. gada svētkiem, raksta:

- festivālu kopumā apmeklējuši 7,2 miljoni cilvēku
- izdzerti 7,5 miljoni litru alus
- apēstas 503,510 vistas
- notiesātas 235,356 desiņas un 122 liellopi.

2018. gada Oktoberfest pēc skaita būs 185. svinības kopš 1810. gada, kad vērienīgās karaļa kāzas uzsāka nu jau vairāk kā divus gadsimtus veco tradīciju.