VALŪTA - EUR |  SEK

VAI IESPĒJAMS APGĀZT MĪTUS PAR SPIRTOTAJIEM DZĒRIENIEM?

25.10.2017.
“Alkohols ir kaitīgs!” “Tas sagrauj organismu!”, “Nodzersi aknas!”, “Uzaudzēsi alus vēduru!”, “Kļūsi par alkoholiķi!”– šādi un daudzi citi līdzīgi saukļi un domas bieži izskan mūsu sabiedrībā, mēģinot uzsvērt alkoholisko dzērienu kaitīgumu un radīt aroganci pret jebko, kas stiprāks par kefīru. Nolēmām pārbaudīt cik patiesi ir šie mīti, un vai tiem visiem ir patiešām racionāli argumenti.

Mīts Nr.1. “Alkohols ir kaitīgs!”

Jāsāk laikam ar to, ka itin viss ir kaitīgs daudzās devās. Pat smieties var būt veselībai bīstami, ja to darīsim neiedomājami daudz. Taču tikpat labi mēs zinām, ka smiešanās ir pilnīgi dabisks un ļoti patīkams veids kā uzņemt C vitamīnu, stiprināt imūno un nervu sistēmu un, ir pierādīts, ka patiesi smiekli spēj dziedināt veselu virkni dažādu slimību. Līdzīgi ir ar alkoholu.

 

Kvalitatīvs alkohols, nelielās devās un pareizajā laikā uz mūsu organismu spēj iedarboties veselīgi. Tas pats vecais stāsts par glāzi sarkanvīna vakarā. To saka gan ārsti, gan dietologi, gan psihologi un pat narkologi. Nav nekā uz šīs pasaules, kas būtu tikai melns vai balts. Sarkanvīns tas ne tikai stabilizē nervu sistēmu pēc darba dienas un atvieglo iemigšanu, bet stiprina arī sirds un asinsvadu sistēmu, tādā veidā samazinot risku saslimt ar dažādām sirds slimībām, turklāt, tas palīdzēs arī sagremot vakariņās uzņemto gaļu. Ir vēl vesela virkne ar zinātniski pierādītiem faktiem par to, kā sarkanvīns samazina iespēju saslimt ar atsevišķa tipa vēža formām, bet šoreiz tik dziļi nebridīsim. 

 

Mīts Nr. 2. “Alkohols sagrauj organismu.”

Kas gan nesagrauj? Arī Rīgas gaiss pie Origo grauj organismu, jo iedomājieties, cik daudz tur ir izplūdes gāzes. Vai tādēļ nepārvietoties pa Rīgas centru?

Mēs labi apzinamies, ka vairums lietas pārmērīgos apjomos ir kaitīgas, bet tādēļ neizslēdzam tās no dzīves. Arī no alkohola nav jāatsakās pavisam. Cilvēks ir saprātīga būtne, tas vēlas izbaudīt maksimumu no tā, ko dzīve piedāvā. Un, tā nu ir sanācis, ka grādīgie dzērieni mūsdienās ir ļoti gardi un baudāmi. Vai tādēļ no tiem vajadzētu atteikties pavisam? Pat cilvēki, kas no alkohola saprot pavisam nedaudz un lieto to tikai svētkos, ieraugot skaistu konjaka pudeli nopirks to, lai pagaršotu un atklātu iespējams savu iecienītāko svētku dzērienu. 

 

Mīts Nr. 3. “Nodzersi aknas!”

Aknas ir mūsu “sanitārais mezgls”, tas pārstrādā dažādas uzņemtas ķīmijas un vielas, tajā skaitā alkoholu. Šis ir ļoti spēcīgs cilvēka orgāns, un labākais ir tas, ka aknas atjaunojas. Turklāt, lai cilvēks nodzertu aknas, vajadzīgi būtu daudzi gadi un ļoti daudz, daudz alkoholiskie dzērienu, dienu no dienas, neizlaižot ilgu laiku. Reāli, aizejot nedēļas nogalēs paballēties un mazliet apreibstot, šo izturīgo orgānu sabojāt nevar. Ja arī kādreiz šķiet, ka sāp aknas un sākam jau vainot vakardienas rumkolu, tad visticamāk, sāpes rada kāds cits orgāns. Aknas ir ļoti pacietīgs organisma iemītnieks, tās sāp tikai pie īpaši lieliem bojājumiem un iekaisumiem. Protams, reizi gadā ejot profilaktiski pie ģimenes ārsta pārbaudīties  ir vērts, taču nevajadzētu satraukties par alkohola lietošanu svētku reizēs, jo aknas to noteikti pat nejutīs. 

 

 

Mīts Nr. 4. “Uzaudzēsi alus vēderu!”

Nav nekāds noslēpums, ka arī alkohols, tāpat kā citi pārtikas produkti, satur kalorijas. Cits vairāk, cits mazāk, bet ikvienā malkā grādīgā dzēriena ir kādas uzturvielas. Lai nu kā, papētot kaloriju skaitu dažādos populārajos dzērienos, nākas secināt, ka ar vienu glāzi kokteiļa mēs vidēji uzņemam 10 daļu no vienai ēdienreizei nepieciešamajām kalorijām. Lietojot grādīgos, bīstamākais ir tas, ka šie dzērieni rada apetīti un bieži vien svinību vakars beidzās ar kādu treknu picu vai burgeri. Bet arī tas ir nieks, ja vakars pavadīts aktīvi - dejojot, ejot pastaigāties vai darot ko citu aktīvu. Pārspīlēti runājot - grūti būs atrast resnu alkoholiķi. Tādēļ noteikti svinības (kurās mēs nepārēdamies) reiz pa reizei neskādēs figūrai un lieki trīs kilogrami klāt nebūs. 

 

Mīts Nr. 5. “Kļūsi par alkoholiķi.”

Kā atzīsts vairums narkologu, alkoholisms ir mūsu gēnos. Ja paaudžu paaudzēs ir bijušas problēmas ar ieskatīšanos glāzītē, tad būtu vērts uztraukties un piedomāt pie tā, cik daudz un bieži tiek lietots alkohols. Taču ja ar taviem senčiem viss ir bijis kārtībā, tad visdrīzāk, arī pats spēsi noteikt robežu pie kuras apstāties un kad vajadzētu izlaist kādu iedzeršanu.